23.05.09

Ielenkumā

Jums ir pielūdzēji? Man ir kādi astoņi. Visa mana māja smaržo pēc ceriņiem, ko viņi man nes azotēm. Pārējās vāzes ir piebāztas ar tulpju-margrietiņu kompozīcijām, ko viņi ir saplūkuši svešos dārzos riskējot ar savu ādu. Pirms brīža es gāju uz veikalu, un viņi mani pavadīja, riņķī ielenkuši. Pēc tam, cenzdamies iekļūt manā mājā, viņi kopīgi ar mani norāva durvju kliņķi. Šobrīd viņi stāv pie manām durvīm un klauvē cik spēka. Kad es atveru logu, viņi kauc "Lūdzu! Lūdzu!"

Es arī viņus mīlu. Viņi mani smīdina, izklaidē un audzina manu raksturu. Viņiem kā suņiem ir nepieciešams īss pavads un stingra balss. Viņi ir 5 līdz 12 gadus veci. Un "Ненавижу, блядь, детей!" ir kļuvis par manu iecienītāko teicienu. (nedomājiet gan, ka es esmu spējīga ko tādu izdomāt pati. Tas ir adoptēts no Gobļina tulkotā "Snatch")

Tas ir mans sods par izvairīšanos no cilvēku sabiedrības. Es atceros, ka vēl pirms lamatas bija aizcirtušās, vīrs man teica, ka ar viņu es nomiršot no garlaicības. Un es atbildēju, ka tas nekas, mums taču būs pilna māja ar kaķiem, suņiem, putniem un bērniem, gan jau nenomiršu. Kā es tā uzminēju!!!