Solis 1: noformēju bērnu ielūgumus uz svinībām.
8 no viesiem - bērnudārza biedri (un te lielākā problēma bija neuzaicināt pilnīgi visu grupu) un viena kaimiņiene. Nopirkām krāsaino kartonu, sagriezām, bērns uzzīmēja uz katra kaut ko - šoreiz gāja vaļā tauriņi. Tālāk es jau radoši izvērtos pati, apvelkot tos pa kontūru un rakstot ielūgumus. Tā kā dzimene iekrita trešdienā, nolemts to taisīt pēc dārziņa, trijās stundās - no 18.30 līdz 21.30.
Solis 2: pasūtīju bērnu izklaidētāju mūsu bijušajā bērnudārzā.
Šeit man piedāvāja Pepiju Garzeķi (kuru mēs tieši šobrīd lasām), 20Ls stundā. Patiesībā šoreiz bērniem bija interesanti tāpat, tā kā tamada nospēlēja vairāk dīvaini ģērbtas auklītes lomu (lai vecākiem nav visu laiku jāorganizē tie mazie monstri un var brīvāk uzelpot). Lai arī pārāk tos bērnus Pepija neaizrāva, tomēr par velti iztērētu to naudu galīgi neuzskatu, viņa man palīdzēja ne mazāk kā šūpuļtīkls un zaļā gulta dārzā.
Solis 3: sarakstīju milzīgu sarakstu ar nepieciešamajām precēm bērnu ballei - gan ēdieniem, gan izklaidēm.
Kārtīgi pārdomāju, kas bērniem garšo? Fastfūds, protams. Tātad, būs iesmiņi ar tomātiem/gurķiem/sieru/krābju nūjiņām/graudu maizi, cīsiņi mīklā, arbūzs un persiki. Un limonāde, bet vēl labāk - ledus tēja. Un vēlāk - kūkas. Vēl plānos bija popkorns, bet tas izgāzās, jo man nav mikroviļņu krāsns.
Solis 4: devos pa veikaliem, un tur izsitos no spēkiem galīgi.
Nopirku kaudzi ar bērnu iecienīto drazu un jaunu poda vāku (jo vecais bija galīgi salūzis, bet desmit bērnu uznākšana - tas ir nopietni). Spēļmantiņas bija paredzētas loterijai - iesietā striķī iekarina diegos visādas mantiņas, ko ar aizsietām acīm mēģina nogriezt. Ja ar meitenēm viss bija skaidrs - plastmasas kūciņas ar spogulīti iekšā un rokassprādzes ar gredzeniem, tad ko darīt ar puikām lata ietvaros? Man jau bija doma pajautāt pārdevējai rotaļlietu veikalā: ko pie jums visbiežāk mēģina izdiedelēt puikas, bet viņu mammas saka: "TO es nepirkšu!" Galu galā nopirku adatainu oranžu staipīgu radījumu un kaudzi ar kinderolām. Kas bērniem ir visvērtīgākais? Pareizi, kinderola. Loterijai bija liela piekrišana.
Un tad jau atlika tikai pārdzīvot to uznācienu. Visvairāk es pārdzīvoju par to, ka kāds no vecākiem gribēs palikt patusēt un ko ar viņiem darīt. Meklēju padomus par šo lietu latviewšu internetā, bet atradu tikai runetā. Tur bez viltus pieklājības tika teikts: "Bērnu vecāki nav jūsu viesi un jums nav viņi jāizklaidē, ja viņi grib palikt - lai strādā, piedalās spēlēs utml". To es arī ņēmu par ieroci, bet, par laimi, visi laimīgi skrēja izmantot savas 3 stundas. Kā nebrīnies, neviens nekāvās, nestrīdējās un nebļāva, ka ar viņu nerotaļājas, tikai mazliet negribēja spēlēt organizētas spēles, bet tas ir galīgi ok.
Sveču nopūšana, cilāšana krēslā un daudz daudz dāvanu - kas vēl vajadzīgs pilnai laimei? Protams, atkārtojums sestdienā ar vecmāmiņām un vēl divas bērnu dz. dienas tajā pašā nedēļā.
Sveču nopūšana, cilāšana krēslā un daudz daudz dāvanu - kas vēl vajadzīgs pilnai laimei? Protams, atkārtojums sestdienā ar vecmāmiņām un vēl divas bērnu dz. dienas tajā pašā nedēļā.
