Ceturtais. Mikroelementi un daba.

Padomi topošajām māmiņām iznes galvu. Top padoms Nr. 1: lietojiet visu dabīgo-pārdabīgo!!!  Un tad, skaidra lieta, viss būs labi. Jo tie, kam kaut kas nav labi, vienkārši kaut kur ir pārkāpuši dabīgā lietošanas rituālu. Pieķēru sevi pie domas, ka pētot pretsaules krēma sastāvu, skatos nevis, lai tur nav 'šausmīgā ķīmija', bet tieši, lai tur nav 'dabīgās eļļiņas' - dāsnais blakus efektu un alerģiju avots.

Beidzot ir pavasaris, un var katru dienu apēst kilogramu zemeņu. Un saišķi zaļumu. Un salātus. Un beidzot nepūšas vēders. Bet mans mīļākais ēdiens joprojām ir mazsālītie gurķi, kas cenā ir heroīna līmenī. Nu reāli, kāpēc Rimi tie maksā 3.89, bet tirgū vispār 5? Un kāpēc viņus gribas vēl un vēl? 

Starp citu, dabīgie, dzelzs līmeni, ja cilvēkam ir tendence uz tā krišanos, nevar pacelt ar bietēm un liellopa gaļu, lai kā arī to gribētos. Padomdevēji tiešām iedomājas, ka mazdzelzs grūtniece nav dzirdējusi padomus par to, kas viņai būtu jāēd? Ha. Vienkārši īstais ēdamais pārdodas aptiekā.

Kopumā +2 kilo, kas ir galīgi normāli rijamajai toksikozes formai, kura mani piemeklēja pirmajos mēnešos.

Trešais. Plosos.

Katrai šajā laikā ir jautājumi, vai drīkst to un šito.

Man topa jautājums - vai grūtniecības laikā drīkst klausīties Rammstein? Es neko neklausījos, kamēr man viss riebās, un tad ieslēdzu Tilu. Varbūt, arī labāk būtu Šopēnu, bet kāds kaifs! Un tad es naktī skatījos Rock am Ring un atcerējos, ka koncertos viņš dzied savādāk, bet tas ir vēl krutāk. Atrauties nevarēju.

Vēl grūtniecībai klāt nāk emocijas. Tarju es neklausos, jo no viņas balss pavērsieniem asaras man birst patvaļīgi, tam nav nekāda sakara ar tekstiem vai ko. Viņa dzied, es raudu. Tāpēc es to atļaujos tikai mežā, kad neviens neredz, jo tramvajā stulbi kaut kā. Fredijs arī, īpaši Show Must Go On, kuru es cenšos izlaist. Nepagāja ne 20 gadi, kad Elizabetei pieleca - Fredija ta naaaaav aaaaaaaauuuu! Jā, tas mežs ir daudz redzējis, agrāk gan redzējis mani ejam cauri, piedejojam un dziedam akapello (jo ar austiņām)

Gandrīz nokodu galvu duālam par neapdomīgu komentāru 'kas tev, dvīņi, ka tu tā ēd'. Nevajag komentēt vēderu, apjomus, ēstgribu, neko nevajag. Ir jau pietiekami grūti vērot kā tavs ķermenis maina apjomus, ir grūti visu laiku gribēt ēst, komentāri te ir pavisam lieki. Pareizā atbilde negrūtai sievietei uz jebko ir 'iedzeram vīnu?', bet grūtniecei - 'atnest tev mazsālītu gurķi?'