Gribēju bērnam pienu uzsildīt. Ielēju katliņā, aizdedzināju plīti, sāku griezt gurķus. Pēc pāris minūtēm skaļi iesaucos... bērns rēcnevar: "Ko, aizmirsi uzlikt pienu?" Nja, negaidīju, ka par manu cauro galvu jau trīsgadnieks smiesies. Otro reizi par šo pašu starpgadījumu nopriecājos, kad no halles noklausījos bērna sarunu ar tēti virtuvē: "...и тогда мама сказала ЁПТЬТЬ!" ...Labi, ka mamma neteica to pašu, ko pusgadu atpakaļ teica pie stūres, kad apmaldījāmies tumsā.
Pusstundu centos pierunāt Barbaru iet ar tēti tīrīt zobus, kamēr bija jau pusvienpadsmit vakarā, un manai pacietībai bija gals klāt. Bērns rotaļājas ar lelli, tētis lasa internetu. "Barbara! Paskaties, ko tavs tētis dara! Ņem jau viņu reiz pie rokas un ved tīrīt zobus! Galīgi neprot uzvesties." Jā, tas nostrādāja arī otro reizi (pirmā bija rotaļlietu veikalā un tēti bija vajadzējis vest no turienes ārā).
Pusstundu centos pierunāt Barbaru iet ar tēti tīrīt zobus, kamēr bija jau pusvienpadsmit vakarā, un manai pacietībai bija gals klāt. Bērns rotaļājas ar lelli, tētis lasa internetu. "Barbara! Paskaties, ko tavs tētis dara! Ņem jau viņu reiz pie rokas un ved tīrīt zobus! Galīgi neprot uzvesties." Jā, tas nostrādāja arī otro reizi (pirmā bija rotaļlietu veikalā un tēti bija vajadzējis vest no turienes ārā).
Vannasistabā ieteicu tētim ieliet bļodā ūdeni un nomazgāt meitai kājas.
- Kāpēc nevar dušā?- izbrīnījās tētis.
Es paskaidroju (tāpēc ka dušā mēs sēdēsim vēl 40 minūtes!!!)
- Tu galīgi neesi viltīgs.
- Toties tu esi cik viltīga!
- Ojā, pati no sevis sajūsmā.
Ejot ārā es vēl noklausījos Barbaras komentāru: "Nu ja, viņa ir viltīga, bet viņa nav lapsa. Viņa ir tikai mamma."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru