Reiz mēs gājām caur Centrālstacijas tuneli, un tur sēdēja tas tur bezpajumtnieks ar diviem suņiem un kaķi. Es izbrīnījos, kā viņš tā kaķi pierunājis sēdēt ar viņu kopā - nu labi suņus, bet kaķi! Un Barbara savukārt izbrīnījās, kāpēc viņš tur vispār sēž. Es teicu, ka darbs tāds. Dažiem nav kur dzīvot un nav darba, tad viņi sēž tunelī ar visiem suņiem un kaķiem un prasa naudu cilvēkiem. Un kāpēc mēs nedevām, prasīja bērns. Nu... te mani parāva: mums tās naudas tā trūkst, ka es pati brīžiem domāju, vai nevajag ar kaķiem tajā tunelī apsēsties! Nekā nebija, teica bērns. Mūsu kaķi uzreiz aizbēgs prom, un neviens neiedos mums nekādu naudu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru