Par septiņu gadu krīzi.
Oooo, vai tiešām drīz tas cilvēks sāks saprast, ko es viņam saku? Ar viņu varēs loģiski un konsekventi kaut ko apspriest? Kā es to gaidu!
Jo bērnudārznieka spītība un pilnīgs loģikas iztrūkums domāšanā ir tas, kas man parasti nones jumtu. Tas, dēļ kā es sāku kliegt un kauties. Tas, dēļ kā es palieku riebīga. Un, ja tā nav rakstura iezīme, es varēšu pagaidīt pāris gadus, ja pēc tam varēs runās tikpat produktīvi kā ar pieaugušo, jo tas ir tas, ko es protu vislabāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru