"Vectētiņš man teica, ka es nemīlu dzīvniekus. Un ka es nemīlu lelles, jo es savējo nometu uz dīvāna". Nu ja, un vectētiņam varētu pateikt, ka viņš nemīl Barbaru, jo pīpē vienā dzīvoklī ar viņu! Nu, un pārējos arī, jo viņi arī tur atrodas. ...A nē, nevar vis viņam tā pateikt. Kāpēc, interesanti, runājot ar pieaugušajiem, vārdi ir jāfiltrē - un jo vecāki tie pieaugušie ir, jo vairāk jāfiltrē, jo pret vecākiem jāizturas ar cieņu - bet bērnam var visādas nefiltrētas glupības krāmēt galvā, jo vienmēr takš ir ideāls attaisnojums. Tas ir tā - bērnam var sarunāt jebko, jo cieņa pret bērnu vajadzīga nav, apvainot viņu kā gribi, un, ja viņš uz to apvainojas, var vēl piebilst, ka viņš izaugs stulbs, nepieklājīgs, skaudīgs un kāds tik vēl ne. Un ja kādam ir iebildumi, to var nosaukt par audzināšanu. O kā.
Nu jā, pieaugušajam tā nepateiksi - jo kas jau izaudzis, tas izaudzis, huļi.
Starp citu, vecums ir jāciena, un nevar taču sadot pa dibenu cilvēkam, kurš uzvedas kā ...vecs cilvēks. Tas ir jārespektē un jābūt iecietīgam. Toties bērns regulāri saņem par to, ka uzvedas kā bērns. Nuako, nav normāli 5 gados dziedāt pie galda, būvēt torņus no maizes un nejauši izgāzt pienu? Ir. Un es arī regulāri saņemu par to, ka uzvedos kā 30-gadnieks. Nuako, nav normāli 30 gados pārgurt no pietiekami lielas slodzes (darba, ģimenes, sporta, pašizglītības) un gribēt pavadīt laiku ar tiem, ar ko galva reāli izvēdinās? Ir. Nu?
Starp citu, vecums ir jāciena, un nevar taču sadot pa dibenu cilvēkam, kurš uzvedas kā ...vecs cilvēks. Tas ir jārespektē un jābūt iecietīgam. Toties bērns regulāri saņem par to, ka uzvedas kā bērns. Nuako, nav normāli 5 gados dziedāt pie galda, būvēt torņus no maizes un nejauši izgāzt pienu? Ir. Un es arī regulāri saņemu par to, ka uzvedos kā 30-gadnieks. Nuako, nav normāli 30 gados pārgurt no pietiekami lielas slodzes (darba, ģimenes, sporta, pašizglītības) un gribēt pavadīt laiku ar tiem, ar ko galva reāli izvēdinās? Ir. Nu?
