Šodien man beidzot pietika arī spara un laika aiznest to šokolādes gardumu izgāzt podā. Bērni paspruka uz malām ar spiedzieniem, kad es teicu, ka tūlīt likšu to ēst! Tad es iegāzu divu bļodiņu saturu podā, un tagad kā lai pasaka, kas tas ir tāds uz mana poda, brūns, izsmērēts? Neticēsiet, šokolāde!
Bērni tikmēr kārtoja halli un taisijā tajā kafejnīcu. Kārtot māju bērnu klātbūtnē ir kā māju celt viesuļvētrā. Dirsā darbs un materiāls.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru